Raugoties uz tirdzniecības nākotni, nav iespējams nepamanīt pašapkalpošanās veikalus, proti, veikalus, kur klients var veikt visus pirkumam nepieciešamos procesus bez pārdevēja iesaistes. Cik tālu ir attīstījušies šāda koncepta veikali pasaulē, stāsta, stāsta Armo Avila, Nixor produkta speciālists.
Trīs pazīstamākās tehnoloģijas
Mūsdienās pašapkalpošanās veikalos ir izplatītas trīs dažādas tehnoloģijas. Amazon Go, kuru varētu uzskatīt par dārgāko, bet tajā pašā laikā, arī populārāko pašapkalpošanās veikala konceptu pasaulē. Pēc Armo Avila teiktā, šī ir vissarežģītākā sistēma, jo tajā ir liels skaits dažādu kameru un sensoru, kā arī programmatūra, kas tos kontrolē. "Tajā pašā laikā tas ir viens no ērtākajiem risinājumiem klientam, kur jūs ieejat veikalā, paņemat savas preces un izejat no veikala, un norēķini tiek veikti automātiski," par Amazon Go ērtībām stāsta Avila.
Ieejot Amazon Go veikalā, klients reģistrējas pie ieejas, un no šī brīža, veikala uzstādītā tehnoloģija sāk sekot līdzi pircēja darbībām. Katru reizi, kad kaut kas tiek paņemts no veikala plaukta, veikals to automātiski pievieno klienta iepirkumu grozam. Ja klients tomēr izlemj neiegādāties preci, tad tā vienkārši jānoliek atpakaļ plauktā, un tā tiks izņemta no iepirkumu groza. ASV tirgū ir aptuveni 30 šādu veikalu, un šodien pirmais jau ir sasniedzis Londonu.
Papildus Amazon Go veikalos izmantotajai sistēmai, tiek izmantota arī RAIN RFID tehnoloģija - precēm tiek pievienoti papildu drošības līdzekļi, kas ļauj sekot līdzi produktu atrašanās vietas izmaiņām.
Šķērslis šīs tehnoloģijas plašākai izplatībai ir tas, ka lielākajai daļai produktu mūsdienās trūkst šādu drošības elementu, līdz ar to, trūkstošie elementi ir jāpievieno tirgotājam, kas prasa papildus gan laika, gan finansiālos resursus.
Kā trešo risinājumu varam minēt svītrkodu skenēšanu, izmantojot mobilā tālruņa lietotni, kas ir vistuvāk mūsdienās zināmajam veikalu pašapkalpošanās risinājumam. Apmeklējiet veikalu un pievienojiet produktus iepirkumu grozam, izmantojot mobilo lietotni, kas tiks izmantota vēlākai norēķinu veikšanai ar mobilo tālruni vai pašapkalpošanās kioskā.
Ciematu veikali Zviedrijā
Ja paskatamies uz mūsu reģionu, tad pašapkalpošanās veikalu attīstības priekšgalā ir Zviedrija, kurā pirmais veikals tika uzcelts 2016. gadā, programmatūras inženiera personīgajām vajadzībām nelielā pilsētā Viken. Šī iniciatīva sabiedrībā tika uzņemta pozitīvi un iedvesmoja zviedru jaunuzņēmumu LIFVS, kuram tagad pieder jau vairāk nekā 20 pašapkalpošanās veikalu. Šie veikali pārsvarā atrodas nelielos ciematos, kur tuvumā nav lielu veikalu, ļaujot iedzīvotājiem iegādāties pirmās nepieciešamības preces.
Zviedrijas veikalu biznesa shēma ir tāda, ka viens vadītājs uzrauga savus 3-5 veikalus un, apmeklē veikalu vienu vai divas reizes nedēļā, lai piepildītu plauktus ar precēm. "Pateicoties noliktavas vadības sistēmai, attālināti iespējams redzēt kurus no produktiem ir nepieciešams papildināt, kā arī kuru produktu tirdzniecību nepieciešams sekmēt," saka Avila.
Ņemot vērā zemo darbspēka nepieciešamību un izvēlēto preču klāstu, ir iespējams arī saglabāt pieņemamas cenas.
Zviedrijā uzstādītie veikali ir izmērā mazi, aptuveni 30 m2 platībā, un tajos ir pieejami vairāk nekā 500 dažādu produktu. "Pašapkalpošanās veikali tuvākajā laikā neaizstās lielos veikalus, jo, ņemot vērā tehnoloģiju sarežģītību un šo veikalu izmaksas, šie veikali ir ierobežota izmēra un šodien paredzēti tikai pamata patēriņa preču tirdzniecībai," atzīmē Avila.
Kad tika pabeigti pirmie pašapkalpošanās veikali, tika uzskatīts, ka tie ieradīsies ar lielu sajūsmu, un pārņems tirgu, patiesībā tas tā nav bijis. "Šī ir tik jauna lieta, kas ir jāizstrādā, jāuzlabo un jāļauj cilvēkiem pierast," saka Avila, taču uzskata, ka šādiem veikaliem noteikti ir nākotne.
Veikali atpakaļ ciematos
Pēc Avila domām, ņemot vērā Igaunijas tirgu, šī varētu būt laba iespēja piedāvāt pakalpojumu mazapdzīvotos rajonos. "Mūsdienās veikali ir koncentrēti lielākās pilsētās, uz kurām iedzīvotājiem doties ir nogurdinoši un tas rada papildus izmaksas," skaidro Avila. Viņš saredz, ka šis varētu būt veids, kā lielāks veikalu tīkls varētu nodrošināt iedzīvotājiem pirmās nepieciešamības preču iegādi. Tomēr, sekojot Zviedrijas piemēram, tas neizslēdz iespēju, ka šo pakalpojumu tirgū varētu ieviest arī pilnīgi jauns operators.
Lai šāda sistēma atmaksātos, vienā reģionā vajadzētu tikt uzstādītiem vairākiem veikaliem ar vienu vadītāju, kurš pēc vajadzības piegādās preces un pārbaudīs, vai viss ir kārtībā. Šajā gadījumā bezpilota veikals varētu sākt atmaksāties. "Veikali būtu piemēroti ciematiem, kuros 10 minūšu brauciena laikā ir vairāk nekā 500 potenciālo klientu," viņš piebilst.
Papildus veikaliem ciematos, ir iespēja izveidot pašapkalpošanās veikalus degvielas uzpildes stacijās, kas jau tiek testēts Somijā. "Darbs naktī cilvēkiem ir nogurdinošs, un to nevajadzētu darīt, ja tehnoloģijas to var izdarīt mūsu vietā. Ieguvums ir arī, ka ilgtermiņā tas palielinās arī uzņēmuma ieņēmumus,” par pašapkalpošanās veikalu iespējamām priekšrocībām degvielas uzpildes stacijām skaidro Avila.
Nemaz nerunājot par iespēju izveidot mobilos veikalus festivāla zonām. "Piemēram, dziesmu svētku laikā, noteikti ir nepieciešams moduļa veikals, kurā ātri iespējams veikt pirkumus," stāsta Avila par dažādām iespējām, kur bezpilota veikalos varētu būt tirgus nākotne.
Nākotni nosaka tirgus situācija
Ja Eiropas tirgū galvenās tirgotās preces ir bijušas pārtika un plaša patēriņa preces, Āzijā līdztekus pārtikai šādā veidā tiek pārdoti arī apavi. "Igaunijā tas, iespējams, tā nestrādātu, jo mums nav tam pietiekami lielas pircēju bāzes," atzīmē Avila.
Pēc Avila teiktā, runājot par pašapkalpošanās veikalu nākotni, daudz kas ir atkarīgs no paša tirgus. “Kamēr mūsu reģionā galvenokārt tiek runāts par jauniem pašapkalpošanās veikaliem, Āzijā jau tiek runāts par ielu pārdevēju nomaiņu," skaidro Avila.